Apdrošināšanas kompānijā norādīja, ka Latvijā ik gadu notiek apmēram 9500 reģistrētu ugunsnelaimju, tostarp apmēram puse dzīvojamā sektorā un puse komercīpašumos. Visbiežākie negadījumu iemesli ir bojātu vai nepareizu apkures iekārtu ekspluatācija, pārslodze elektroinstalācijās, kā arī sekas neuzmanīgai rīcībai ar atklātu uguni vai elektroierīcēm.

«Pieredze un dati ļauj secināt, ka realitātē cilvēki novērtē ugunsnelaimju preventīvo pasākumu nozīmi tikai pēc tam, kad nelaime jau notikusi,» sacīja Puriņš.

Kompānijā atzīmēja, ka būtu jāveicina teorētisko instruktāžu sniegšana kopā ar praktiskām apmācībām, lai cilvēki ne tikai zinātu, ka objektā ir nepieciešams ugunsdzēsības aparāts, bet spētu ar to arī rīkoties. Šādām praktiskām apmācībām būtu jābūt obligātām mācību iestādēs, kā arī visa veida uzņēmumos, neraugoties uz darbinieku skaitu.

Tāpat kompānijā norādīja, ka ikviena iedzīvotāja pienākums ir veikt preventīvos ugunsdrošības pasākumus, lai novērstu un mazinātu riskus. «Uzskatu, ka dalība praktiskajās ugunsdrošības mācībās dod neatsveramas zināšanas. Ja izceļas ugunsgrēks, svarīgi, lai liesmas atklāj pēc iespējas ātrāk, ugunsdzēsības aprīkojumam jābūt viegli pieejamam un cilvēkiem jābūt zināšanām, kā ar to rīkoties. Arī tīra un sakārtota apkārtējā vide iekļaujas preventīvo pasākumu skaitā, tostarp droša atkritumu uzglabāšana (izsmēķi, viegli uzliesmojoši, bīstami atkritumi),» pauda Puriņš.

Viņš minēja, ka gadījumā, ja ir izcēlies ugunsgrēks, efektīva manuālā ugunsgrēka dzēšana ir atkarīga no ugunsgrēka atklāšanas mirkļa un ugunsdzēsības aprīkojuma. Ja paredzamais ugunsdzēsēju ierašanās laiks var pārsniegt 10 minūtes, jāpaļaujas uz pašu spēkiem, atceroties par savu drošību un spējām. Jānodrošina ugunsdzēsēju piekļuve objektam un ūdens ņemšanas vietām (dīķim, rezervuāram, u.c.) un vienmēr jābūt brīviem evakuācijas ceļiem un durvīm.

«Būtisks faktors uguns dzēšanas pasākumos, kas bieži vien netiek ņemts vērā, ir ūdens apgāde. Ikvienam jābūt atbildēm uz sekojošiem jautājumiem: 1. No kurienes ņemt ūdeni – vai tas būs dīķis, rezervuārs, ūdens tornis, pilsētas/pagasta pieslēgums, utt.? 2. Vai ir ārējie ūdens hidranti, vai ir sienas hidranti vai ugunsdzēsības krāni ēkās? 3. Vai ir pieejama sūkņu stacija (sprinkleru/drenčeru sistēmām),» teica Puriņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka pēdējā laika aktuāls temats ir Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumi, kuri nosaka, ka no 2020.gada 1.janvāra katrai dzīvojamai mājai un dzīvoklim jābūt aprīkotam ar dūmu detektoru, kā arī ugunsdzēsības aparātu. «Lai arī cilvēki nereti uzskata, ka dūmu detektors un ugunsdzēsības aparāts ir papildu finansiāls slogs, tās ir ierīces, kas var glābt dzīvību. Diemžēl visbiežāk ugunsgrēkos cilvēki iet bojā nosmokot dūmos nevis sadegot. Tas izskaidrojams ar to, ka oža ir pirmā maņa, ko cilvēks zaudē iemiegot, tādēļ nejūt ugunsgrēka izcelšanos. Komplekts – dūmu detektors un ugunsdzēšamais aparāts ir galvenie elementi, kas var glābt dzīvību – laikus brīdinot par briesmām un nodrošinot iespēju efektīvi dzēst vai ierobežot liesmu izplatīšanos,» sacīja Puriņš.

Kompānijā arī norādīja, ka ikvienam atbildīgam iedzīvotājam ir nepieciešams apdomāt to, kādā stāvoklī ir katra mājoklis, kā arī darba vieta – vai tiek uzglabāti bīstami priekšmeti atbilstoši noteiktajiem standartiem, vai ir ierīkoti dūmu detektori un/vai ūdens sprinkleri ēkā, cik pieejams ir ugunsdzēšamais aparāts, kad pēdējo reizi tika pārbaudīts telpu tehniskais stāvoklis un vai nav pienācis laiks modernizēt drošības sistēmas, lai tās spētu operatīvi veikt savu darbu nelaimes gadījumos.

Praktiskās ugunsdrošības apmācības nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un vairāki privāti uzņēmumi, kas nodarbojas ar ugunsdrošības aprīkojuma tirdzniecību un uzturēšu.

«Gjensidige» ir Norvēģijas vadošās apdrošināšanas kompānijas meitasuzņēmums. 2016.gada nogalē tika pabeigta «Gjensidige» pārrobežu apvienošanās, kurā Latvijas «Gjensidige Baltic» pievienota Lietuvas «Gjensidige». Pēc reorganizācijas Latvijā darbojas apdrošināšanas kompānijas filiāle.

AVOTS:TVNET

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rita panorāma» atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas komandieris majors Artūrs Putrālis, cilvēki uzskata: «Gan jau kāds cits piezvanīs glābējiem, es tikmēr izmantošu iespēju nofilmēt vai nofotografēt.»

Pirms pievēršaties privātām lietām šādos gadījumos, vispirms vajadzētu noskaidrot, vai nav cietušo un vai nepieciešama palīdzība. Tikai pēc tam katrs var izvērtēt, cik ētiski ir iemūžināt bezpalīdzīgus cietušos. Galvenais – nenovēloti nodot informāciju atbildīgajām iestādēm, atgādina Putrālis.

VUGD, Valsts policija (VP) un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šodien (08.11.17) plkst.11 rīko preses konferenci, kurā informēs par pareizu rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem, informēja VUGD.

Glābēji pēdējos gados novērojuši, ka cilvēki nelaimes gadījumus vispirms cenšas nofotografēt un nofilmēt, lai dalītos sociālajos tīklos. Tikai pēc tam tiek domāts par palīdzību cietušajiem.

Preses konferencē VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš informēs par VUGD glābšanas darbu statistiku ceļu satiksmes negadījumos. VP Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre klātesošajiem pastāstīs par ceļu satiksmes drošību un ceļu satiksmes negadījumu statistiku, savukārt CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs atgādinās par to, ka ugunsdzēsības aparāti automašīnās nav tikai formalitāte, ko nosaka Ceļu satiksmes noteikumi, bet gan nepieciešamība.

VUGD norāda, ka ikdienā ugunsdzēsēji dodas ne tikai uz ugunsgrēku dzēšanu, bet arī kopā ar policiju uz neskaitāmiem ceļu satiksmes negadījumiem, lai no avarējušām automašīnām atbrīvotu cietušus cilvēkus, dzēstu aizdegušās automašīnas un veiktu citus glābšanas darbus. Ikdienas pieredze rāda, ka cilvēki nereti nezina, kā pareizi rīkoties pēc šādiem negadījumiem.

Lai aktualizētu šo jautājumu nozīmību sabiedrībā, VUGD no šodienas (08.11.17)  līdz 17.novembrim īstenos informatīvo kampaņu «Iedzīvotāju izglītošana par rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem», kurā izveidoti trīs videoklipi un dažādi informatīvie materiāli.

AVOTS TVNET

Satriecoši jaunumi!

Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas  akreditēts  mācību  centrs “PREVENTA” ir sagatavojis un izdevis pirmo ilustrēto grāmatu “Pamatzināšanas ugunsdrošībā”.

Kādu ieguvumu saņems lasītājs?

Grāmatas uzdevums ir sniegt pamatzināšanas par ugunsdrošību, vērst uzmanību uz galvenajiem ugunsbīstamības faktoriem, sniegt pārskatu par svarīgākajiem ugunsdrošības profilaktiskajiem pasākumiem un līdzekļiem, kā arī piedāvāt ieteikumus rīcībai ugunsnelaimju gadījumā.

Mērķauditorija?

Tā ir ļoti dažāda, tomēr kā galveno grāmatas izmantotāju mēs redzam skolas vecuma jauno lasītāju, viņa vecākus, kā arī jebkuru interesentu, kurš viegli uztveramā veidā vēlas gūt priekšstatu par uguni un cīņu ar to.

Īsuma par pašu grāmatu.

• Formāts: A5
• Lappušu skaits : 72

Vieglākai uztverei grāmatas materiāls  ir apkopots pa nodarbībām, katrai nodaļai ir sava loģiskā pieeja, kas ir papildināta ar labi atlasītam bildēm.

Lasīt vairāk

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) kategoriski nepiekrīt Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas (LUA) viedoklim, ka, balstoties uz Starptautiskās Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu asociācijas (SUGDA) statistikas datiem, Latvijā ugunsdrošības rādītāji ir vieni no sliktākajiem 31 analizētās valsts starpā. VUGD norāda, ka pēdējos gados ugunsgrēku skaits pakāpeniski samazinās. Tāpat gan asociācija, gan dienests nav vienisprātis, vai ugunsdrošības prasību ievērošana valstī ir prioritāte.

Īsumā

• 2016. gads un 2017. gada pirmais pusgads VUGD izsaukumu jomā vērtējams pozitīvi, jo ir samazinājies ugunsgrēku skaits, bet palielinājies izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem.
• Jaunākie SUGDA statistikas dati liecina, ka 2015. gadā Latvijā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem notikuši 5,5 ugunsgrēki un gājuši bojā 4,4 cilvēki, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji citās valstīs.
• Jaunākos SUGDA statistikas datus nevar salīdzināt ar citu valstu sniegtajiem datiem, jo katra valsts izmanto atšķirīgu metodiku, kā uzskaitīt ugunsgrēkus un tajos bojāgājušos un cietušos.
• Šī brīža ugunsdrošības rādītāji Latvijā ir nepareizi izvēlētas valsts politikas vai tomēr ilgstošas bezdarbības rezultāts šajā jomā.
• Cilvēki aizvien vairāk pievērš uzmanību ugunsdrošībai, kas liecina par cilvēku līdziesaistes palielināšanos.
• VUGD ik gadu aktīvi informē iedzīvotājus un skaidro ugunsdrošības prasības gan semināros un lekcijās, gan lielos publiskos pasākumos.

Lasīt vairāk

Par eksperimentu.

Eksperimentā tika aizdedzinātas divas vienāda izmēra un tipa mājas: viena – no keramzīta blokiem, otra – no koka (attiecīgi kreisajā un labajā pusē): Plastmasas logi keramzīta bloku mājā izkrita jau pēc septiņām minūtēm. Tikmēr koka logi lēni pārogļojās, un pirmais koka logs izkrita tikai pēc vairāk nekā pusstundas. Keramzīta bloku mājas metāla sija karstuma ietekmē izliecās par 2,5 cm, kā rezultātā pēc 36 eksperimenta minūtēm iebruka mājas jumts. Savukārt koka sija pēc stundu ilgas degšanas apogļojās tikai no ārpuses, līdz ar to koka mājas jumts arī pēc stundu ilgā ugunsgrēka tā arī neiebruka.

Vairāk par eksperimenta norises gaitu un rezultātiem var uzzināt, noskatoties > video

AVOTS: AS DELFI